1. Atpakaļ
  2. Auto raksti
  3. Tehnika
  4. Kā samazināt automašīnas remonta izmaksas? Jums precīzi jānosaka kļūdas cēlonis!
Tehnika

Kā samazināt automašīnas remonta izmaksas? Jums precīzi jānosaka kļūdas cēlonis!

Datordiagnostika sniedz mehāniķim plašas iespējas diagnosticēt problēmas, kas izraisa nepareizu dzinēja, drošības sistēmu vai automašīnas salona aprīkojuma darbību. Kādi ieguvumi ir auto īpašniekam no autoservisa apmeklējuma, kurā kvalificēts speciālists izmanto mūsdienīgu datordiagnostiku?

Motointegrator
27/05/2019
Kā samazināt automašīnas remonta izmaksas? Jums precīzi jānosaka kļūdas cēlonis!

Automašīnu elektronizācija kautrīgi aizsākās pagājušā gadsimta 70. gados, kad parādījās pirmās elektroniski vadāmās aktīvās sistēmas ABS (anti-lock braking system) un pirmās benzīna iesmidzināšanas kontroles sistēmas. Elektronikas attīstība, miniaturizācija un mikroprocesoru ražošana ļāva veikt apvērsumu automašīnu ražošanā. Sāka izmantot dzinēja vadības datorus, uzlabotas pasīvās drošības sistēmas (drošības spilveni, pirotehniskie drošības jostu spriegotāji) un aktīvās drošības sistēmas (iepriekš minētās ABS, kā arī progresīvākas ASR, ESP un citas), kā arī arvien labāku salona aprīkojumu (no gaisa kondicionēšanas, elektriskiem logiem un spoguļiem, līdz modernām multivides ierīcēm).

Automašīnās ar mazāk modernu aprīkojumu ir viens dators (vadības bloks), kas kontrolē dzinēja un drošības sistēmu darbību. Automašīnās ar plašāku aprīkojumu šādu datoru var būt līdz pat vairākiem desmitiem, no kuriem katrs pārvalda konkrētu sistēmu (dzinējs, automātiskā pārnesumkārba, drošība, komforts, multivide). Bentley Bentayga luksusa SUV ir uzstādīti 90 vadības bloki...

Katram vadības blokam ir jāsavāc reāllaika informācija no vairākiem sensoriem. Piemēram, dators, kas kontrolē pasīvās drošības sistēmas darbību, iedarbinās gaisa spilvenus tikai tad, kad saņems atbilstošu signālu no avārijas sensoriem, kas uzstādīti katrā automašīnas pusē. Degvielas iesmidzināšanas devu nosaka pēc signālu savākšanas no motora temperatūras sensoriem, gaisa plūsmas mērītāja, lambda sensora, kloķvārpstas stāvokļa sensora, sadales vārpstas stāvokļa sensora, droseles stāvokļa sensora un daudz kā cita. ABS vadības dators nepārtraukti apkopo informāciju no rotācijas ātruma sensoriem, kas uzstādīti uz katra riteņa. ESP pretslīdēšanas sistēma izmanto to pašu informāciju, kā arī TPMS netiešo riepu spiediena kontroles sistēmu. Pat šķietami vienkāršai elektriski vadāmai logu vadības sistēmai arī ir nepieciešama informācija no sensoriem – piemēram, stikla novietojuma un drošības sistēmas, kas neļauj iespiest pirkstus.

Sensori ir mērierīces, kas pārveido mērījumu vērtības (piemēram, ātrumu, temperatūru vai spiedienu) īpašās elektriskās vērtībās (piemēram, palielinot spriegumu vai frekvenci). Nav grūti uzminēt, ka vidēji aprīkotā automašīnā var būt pat vairāki desmiti sensoru. Un ļoti labi aprīkotā? Pat vairāki simti.

Kā pārbaudīt atsevišķu sensoru un vadības bloku statusu? Izjaukt automašīnu, izņemt katru sensoru, katru sistēmu un pārbaudīt? Nē. Tas tiek darīts otrādi. Vispirms tas sākas ar datora diagnostiku. Tikai pēc tam tiek izmantotas citas metodes.

Auto datordiagnostika dažos teikumos

Lai atvieglotu auto diagnostikas procesu, visā pasaulē ir ieviests vienots risinājums. Sākumā katrs ražotājs vēlējās, lai viņa risinājums būtu pieejams tikai viņa ražotajās automašīnās. Tomēr vēlāk nonāca pie kopējās OBD (On Board Diagnostics) sistēma, kam sekoja OBD2, kas ASV debitēja 1996. gadā, bet ES 2001. gadā un darbojas līdz mūsdienām.

Katrā automašīnā stūres rata un paneļa zonā ir 16 kontaktu kontaktligzda, kurai ir pievienots diagnostikas interfeiss. Turklāt ir izveidots vairāk nekā 1600 standartizētu DTC (digitālo problēmu kodu) kļūdu kodu saraksts.

Tie sastāv no burtu apzīmējuma (piem., P nozīmē kļūdu piedziņas sistēmā un U - tīkla komunikācijā), koda otrās rakstzīmes (kur, piemēram, 1 ir konkrētā ražotāja kļūdas kods, un 0, 2 un 3 kodi saskaņā ar ISO standartu / SAE), koda trešā rakstzīme, kas identificē sistēmu, kurā radās kļūme (piemēram, 3 - aizdedzes sistēma) un divi secīgi kārtas cipari. Kļūdas ir aprakstītas angļu valodā. Kļūdas koda piemērs ir:

  • P0302 - kļūda piedziņas sistēmā, kods saskaņā ar ISO / SAE standartu, aizdedzes sistēmas kļūme, "otra cilindra aizdedzes kļūda".

Lasīšanas kļūdu novēršanai ir ierīces, kas sastāv no diagnostikas interfeisa (ar OBD2 saderīgs spraudnis), datora bloka, programmatūras un ekrāna. Vienkāršākajās amatieru lietojumprogrammu ierīcēs datora bloka un ekrāna lomu var pildīt viedtālrunis vai planšetdators ar attiecīgu programmatūru, saderīgs ar Android un ar bezvadu OBD2 saskarni, kas savienojas ar ierīci, izmantojot Bluetooth.

Datordiagnostika (t.sk. dzinēja datordiagnostika) tiek veikta autoservisos, izmantojot diagnostikas datorus. Tas ir progresīvs aprīkojums ar ļoti plašu programmatūru, kas mehāniķiem sniedz atbalstu ne tikai diagnostikā, bet arī konkrētu sensoru pārbaudē (norāda to atrašanās vietu, modeļa datus, vadības blokus) un to nomaiņā. Diagnostikas datori ir nepieciešami arī tikko uzstādīto detaļu pielāgošanai un dažām servisa darbībām.

Datordiagnostika - elektroniskā diagnostika plus mehāniķa zināšanas un pieredze

Kā praksē izskatās automašīnas datordiagnostika? Diagnostikas dators parāda kļūdas kodu. Mehāniķim, pamatojoties uz savu pieredzi un prasmēm, ir jānosaka, kas ir tās cēlonis. Tas, ka diagnostikas dators rāda konkrētu sensora kļūdu, nenozīmē, ka atliek tikai nomainīt sensoru un problēma pazudīs, lai gan arī bieži tā notiek. Vislabāk to parādīt ar piemēriem – vienkāršu un sarežģītu.

Pirmā situācija.

Īpašnieks savai automašīnai (ar benzīna dzinēju un nobraukumu ap 220 tūkst. km) novēroja nevienmērīgu dzinēja tukšgaitu (spontānas rotācijas ātruma izmaiņas). Motoram bija beigusies jauda. Automašīna braukšanas laikā sāka raustīties. Uz paneļa iedegās dzinēja pārbaudes indikators.

Pirmā vizīte notika autoservisā, kur nebija datordiagnostikas. Mehāniķis nolēma, ka jaudas trūkums un raustīšanās ir aizdedzes sveču vaina. Viņš tās nomainīja. Atvienoja akumulatoru uz vienu minūti, lai nodzēstu kļūdu. Problēma joprojām pastāvēja, dzinēja pārbaudes indikators iedegās atkal. Mehāniķis tad lika nomainīt aizdedzes spoles komplektu. Arī tas nepalīdzēja. Problēma atgriezās, dzinēja pārbaudes indikators turpināja degt.

Automašīnas īpašnieks apmeklēja citu autoservisu. Šajā autoservisā mehāniķis pieslēdza automašīnu diagnostikas datoram. Datora ekrānā tika parādīta kļūda P0101 "masas vai tilpuma gaisa plūsmas sensors - signāls ārpus diapazona".

Mehāniķis atvienoja sensora spraudni, pārbaudīja sensora savienotāju un kabeļa stāvokli, kas to savieno ar vadības bloku. Nekas nebija bojāts. Mehāniķis pārbaudīja, vai plūsmas mērītājam nav mehānisku bojājumu. Viņš pārbaudīja gaisa plūsmā strādājošā mērelementa stāvokli. Netika konstatētas nekādas problēmas, izņemot nelielu mērelementa piesārņojumu. Mehāniķis pārbaudīja izejas spriegumu un frekvenci. Izrādījās, ka plūsmas mērītājam ir iekšējs īssavienojums. Mehāniķis ieteica nomainīt plūsmas mērītāju pret jaunu. Jaunā plūsmas mērītāja montāža ilga 2 minūtes. Visbeidzot, mehāniķis, izmantojot diagnostikas datoru, izdzēsa kļūdu no dzinēja vadības datora atmiņas. Mašīna atguva jaudu, apgriezieni pārstāja lēkāt, mašīna beidza raustīties.

Otrā situācija.

Mašīnas īpašnieks pamanīja, ka viņa mašīna patērē vairāk degvielas, tai ir mazāk jaudas, uz gāzes pedāļa nospiešanu gandrīz nereaģē. Radās grūtības ar dzinēja iedarbināšanu. Iedegās dzinēja pārbaudes indikators.

Mehāniķis vispirms savienoja automašīnu ar diagnostikas datoru. Dzinēja datordiagnostika ļāva nolasīt kļūdas kodu: P0340 "sadales vārpstas stāvokļa sensors - kļūda". Mehāniķis pārbaudīja sensora stāvokli. Viņš ar multimetru pārbaudīja vadu stāvokli, spraudņus, uzstādīšanas metodi, barošanas spriegumu un arī signāla spriegumu ar osciloskopu (ar ieslēgtu dzinēju). Pārbaude neuzrādīja nekādas problēmas ar sensoru. Ierīce bija funkcionāla.

Mehāniķis uzminēja, ka patiesais kļūmes cēlonis ir citur. Viņš nolēma pārbaudīt zobsiksnas stāvokli. Kā izrādījās, spriegotājs bija nodilis, kas nenodrošināja pareizu siksnas nospriegošanu, un tas izraisīja ķēdes lēcienu. Par laimi, ķēde nepārtrūka un virzuļi nesaskārās ar vārstiem. Tā vietā tika nobīdīts vārsts, kas radīja problēmas ar piedziņas bloka pareizu darbību, jaudu un iedarbināšanu. Saķeres zudums starp sadales vārpstu un kloķvārpstu izraisīja kļūdu saistībā ar sadales vārpstas stāvokļa sensoru.

Problēma tika atrisināta pēc zobsiksnas, spriegotāja, saistīto komponentu, pārnesumu un motoreļļas nomaiņas.

Iepriekš minētās situācijas liecina, ka datordiagnostika, kas veikta ar iekārtu ar augstām tehniskajām iespējām, prasme izmantot vienkāršas mērierīces (osciloskops, multimetrs) un mehāniķa zināšanas un pieredze ir pamats labi veiktam remontam.

Datordiagnostika plus mehāniķa zināšanas un prasmes ir klienta priekšrocība

Datordiagnostika ļauj precīzi noteikt kļūdas cēloni (konkrēta sensora bojājums) vai sašaurināt "aizdomās turamo grupu", pateicoties kam mehāniķis, pamatojoties uz savām zināšanām un prasmēm, var noteikt galveno kļūdas avotu. Datordiagnostika ievērojami paātrina remontu un ļauj samazināt tā izmaksas. Varat arī paļauties uz darba precizitāti, jo daudzās ierīces un piekļuve automašīnas ražotāja tehniskajai informācijai sniedz mehāniķiem precīzu informāciju par remontu.

Ja Jūsu automašīnā iedegas dzinēja pārbaudes indikators, citas brīdinājuma gaismas vai borta datora ekrānā parādās ziņojumi, kas mudina apmeklēt autoservisu, dzinējs sācis darboties nepareizi - meklējiet speciālistu Motointegrator.lv

Citi raksti par šo tēmu:
Tipiskākie sensoru defekti. Kādas ir pazīmes?

Motointegrator rekomendācijas

Skatīt visus rakstus

Vai Jums ir problēmas ar mašīnu? Piesakieties uz tuvāko servisu

Skatīt visus servisus