1. Atpakaļ
  2. Auto raksti
  3. Apkope un uzturēšana
  4. Kartera ventilācijas sistēma. Uzbūve, defekti un sekas – Febi padomi
Apkope un uzturēšana

Kartera ventilācijas sistēma. Uzbūve, defekti un sekas – Febi padomi

Jaunai automašīnai ar darbderīgu dzinēju kartera ventilācijas sistēma spēj ilgstoši nepiesaistīt uzmanību, tomēr pēc aptuveni 100 tūkst. km nobraukuma ieteicams vismaz pārbaudīt tās darbspēju. Kādēļ vispār vajadzīga šī sistēma?

Motointegrator
22/09/2022
Kartera ventilācijas sistēma. Uzbūve, defekti un sekas – Febi padomi

Vai zilganpelēki dūmi no izplūdes caurules nozīmē, ka ir nodiluši vārstu blīvslēgi? Vai palielināts eļļas patēriņš vai eļļa gaisa filtrā liecina par cilindru un virzuļu grupas nodilumu? Nestabila darbība – barošanas vai aizdedzes sistēmu problēmu sekas? Iespējams. Tomēr līdzīgi simptomi mēdz būt, ja nekorekti darbojas kartera ventilācijas sistēma. Febi inženieri stāsta par šīs sistēmas uzbūvi un arī par to, kā tās defekti iespaido visa dzinēja darbību.

Problēmas būtība

Lai cik cieši pieguļ kompresijas gredzeni, starp tiem un cilindra virsmu vienmēr ir atstarpe – pretējā gadījumā virzulis vienkārši nevarētu pārvietoties cilindra iekšpusē. Aukstam dzinējam atstarpe ir vēl lielāka. Caur šo atstarpi gāzu daļa no cilindriem iekļūst karterī. Kartera gāzes parasti sastāv no ogļūdeņražiem (HC), oglekļa monoksīda (CO), oglekļa dioksīda (CO2), slāpekļa oksīdiem (NOx), ūdens tvaikiem, kā arī sulfātiem un aldehīdiem. Ogļūdeņražu izmeši kopā ar kartera gāzēm jaunam dzinējam parasti veido aptuveni 3% no kopējiem izmešiem, proti – ar izplūdes gāzēm. Laika gaitā virzuļu gredzenu nodiluma rezultātā šis skaitlis var palielināties līdz pat 20%.

Vienkāršāk sakot, jo lielāks ir automašīnas nobraukums un, attiecīgi, dzinēja nolietojums, jo vairāk gāzu iekļūst karterī, un jo svarīgāka ir kartera ventilācijas sistēmas pareiza darbība. Kartera gāzes pasliktina motoreļļas īpašības, un tas ir neizbēgams process. Svarīgs ir kas cits: gāzes karterī izraisa paaugstinātu spiedienu, kura rezultātā eļļa sāk izspiesties caur blīvējumiem. Šī spiediena pazemināšanai arī tika izgudrota kartera ventilācijas sistēma.

Uzbūve

Vecās konstrukcijas automašīnām kartera ventilācijas sistēma bija vienkārša – atvērta tipa: gāzes caur spiediena izlīdzinātāju tika izvadītas atmosfērā. Tas nav labi no ekoloģijas viedokļa, bet atvērtai sistēmai ir arī citi trūkumi. Pirmkārt, vieglajiem automobiļiem spiediena izlīdzinātājs parasti atradās motortelpā, un tāpēc kartera gāzu daļa caur ventilācijas sistēmu iekļuva salonā: tas ir gan nekomfortabli, gan neveselīgi. Otrkārt, caur to pašu spiediena izlīdzinātāju dzinējā varēja iekļūt neattīrīts gaiss, kurā esošie mehāniskie piemaisījumi paātrināja cilindru un virzuļu nodilumu. Treškārt, tukšgaitā bieži vien kartera gāzu spiediens bija nepietiekams, lai tās izvadītu no dzinēja, un tāpēc gāzēs esošie degvielas tvaiki un kvēpi lielākā daudzumā nosēdās eļļā.

Mūsdienās tiek izmantotas slēgta tipa sistēmas – tā sauktās PCV (positive crankcase ventilation). Šo sistēmu konstrukcija dažādiem ražotājiem var atšķirties: var būt vienkontūra vai divu kontūru sistēma, ar vai bez sildīšanas. Tomēr globāli darbības princips ir viens un tas pats: kartera gāzes nonāk eļļas atdalītājā, kur tiek attīrītas no eļļas tvaikiem un kvēpu daļiņām, un no turienes – ieplūdes kolektorā un atkal dzinēja cilindros. Starp citu, arī eļļas atdalītājs mēdz būt dažādas konstrukcijas: labirinta vai centrbēdzes tipa, tas var būt izgatavots kā atsevišķs mezgls vai integrēts vārsta vākā vai dzinēja karterī. Tāpat ir sistēmas, kurās paredzēti divi eļļas atdalītāji.

Darbības princips

Kā zināms, dzinējam darbojoties, izplūdes kolektorā rodas retinājums. Slēgtās sistēmās šis retinājums arī tiek izmantots, lai izvilktu gāzes no kartera. Tiesa, ir viena nianse: tukšgaitā vai ar zemiem apgriezieniem retinājums ieplūdes kolektorā ir augstāks, bet vairāk gāzu karterī iekļūst tieši ar lieliem apgriezieniem. Kā savienot vienu ar otru? Šis jautājums tika atrisināts ar PCV vārstu, kas atbild par kartera gāzu uzsūkšanas dozēšanu.

Ar zemiem dzinēja apgriezieniem vārsts ir gandrīz aizvērts: tādā režīmā kartera gāzu nav daudz, un to novadīšanai pietiek ar nelielu retinājumu. Kloķvārpstas apgriezieniem pieaugot, retinājums izplūdes kolektorā krītas, bet gāzu kļūst arvien vairāk, un tāpēc vārsts sāk atvērties. PCV sistēmai ir vēl viena neliela, bet svarīga priekšrocība: pēc aukstās palaišanas dzinējā ieplūstošais aukstais gaiss tiek sasildīts ar siltu gaisu no kartera ventilācijas sistēmas. Tas nozīmē ātrāku uzsilšanu, kas ir labi gan no dzinēja resursa saglabāšanas, gan no ekoloģijas viedokļa.

Darbspēja

Daudzos auto forumos tiek minēts vecais un vienkāršais kartera ventilācijas sistēmas pārbaudes veids: atskrūvēt eļļas ieliešanas atveres vāciņu, pielikt roku un sajust – vai ir gaisa spiediens? Tā sakot, ja ir spiediens, tad kartera ventilācijas sistēma nedarbojas. Šo metodi tomēr nevar saukt par 100% korektu. Cilindru un virzuļu grupas stipra nodiluma gadījumā arī var būt paaugstināts spiediens, pat ja PCV sistēma darbojas. Dažiem dzinējiem – piemēram, BMW ar Valvetronic sistēmu (motori N42, N46 utt.), arī var just zināmu spiedienu no eļļas ieliešanas atveres darbderīgas sistēmas gadījumā.

Ja sistēma normāli darbojas, tad tieši otrādi – jābūt uzsūkšanai, proti – korķim “jāpielīp” pie atveres? Arī šis pārbaudes veids nav visai drošs. Uzsūkšana reizēm mēdz būt diezgan spēcīga, un tas var nozīmēt nevis to, ka sistēma darbojas labi, bet to, ka PCV vārsts ir iestrēdzis atvērtā pozīcijā vai ir saplīsusi membrāna.

Iepriekš minētais palielinātais eļļas patēriņš, eļļa gaisa filtrā un zilganpelēki dūmi no izplūdes var nozīmēt kartera ventilācijas problēmas, bet var būt arī saistīts ar cilindru un virzuļu nodilumu. Dzinēja nestabila darbība var rasties gan PCV vārsta bojājuma dēļ, gan arī citu sistēmu problēmu dēļ. Taču tādas lietas kā eļļas mērstieņa izspiešana un regulāra eļļas noplūde caur blīvēm (pat jaunām) noteikti liek aizdomāties par PCV sistēmas darbspēju. Starp citu, ja runa ir par kartera ventilāciju, tad zilganpelēki dūmi un palielināts eļļas patēriņš parasti rodas aizsērējuša vai bojāta eļļas atdalītāja dēļ: tādā gadījumā eļļas tvaiki var iekļūt cilindros.

PCV sistēmas stāvokli var novērtēt, noņemot tās īscaurules. Ja tās ir aizsērējušas ar nogulsnēm, tad, visticamāk, arī vārsts ir aizsērējis un, iespējams, nedarbojas. Šajā gadījumā caurules ir jāizmazgā (lai gan labāk ir uzstādīt jaunas) un jānomaina vārsts, kā arī eļļas atdalītājs.

Sekas

Aksioma: automašīnā viss ir savstarpēji saistīts: vienas sistēmas defekts neizbēgami ietekmēs citu mezglu stāvokli. Tas attiecas arī uz kartera gāzu ventilācijas sistēmu. Braukšana ar bojātu PCV sistēmu izraisa veselu virkni negatīvu seku: droseļvārsts aktīvi pārklājas ar nosēdumiem, EGR ātrāk aizaug ar kvēpiem utt.

Pārspiediens karterī izspiež kloķvārpstas blīvslēgus? Tas vēl nav sliktākais variants. Dažiem dzinējiem ar gāzu sadales fāžu regulēšanas sistēmām – piemēram, 2,5 litru benzīna turbomotoram, kas izmantots Ford un Volvo modeļos, eļļa var sākt izspiesties caur šīs sistēmas uzmavu blīvslēgiem. Uzmavas atrodas uz sadales vārpstām. Šajā gadījumā eļļa nokļūst uz GSM siksnas, būtiski samazinot tās kalpošanas laiku un palielinot plīsuma risku braucot.

Eļļa nokļūst arī uz palīgagregātu piedziņas siksnas, tā sāk noslāņoties un tās fragmenti nonāk zem GSM siksnas, kas tādēļ var pārlēkt. Šajos dzinējos siksnas nobīde tikai par 3 zobiem nozīmē vārstu saskari ar virzuļiem. Tas, protams, ir diezgan ielaista gadījuma scenārijs, autoīpašnieks parasti agrāk pamana problēmu, tomēr jebkurā gadījumā PCV sistēmas problēmas labāk ir risināt nevilcinoties.

Eļļa gaisa filtrā ne vienmēr liecina par stipru cilindru un virzuļu grupas nodilumu. Šī parādība ir iespējama arī kartera ventilācijas sistēmas sabojāšanās gadījumā.



Gaisa spiediens no eļļas ieliešanas atveres nozīmē, ka sabojājusies kartera ventilācijas sistēma, bet uzsūkšana – normālu darbību? Ne vienmēr. Šajā gadījumā sistēma nedarbojās, bet uzsūkšana notika PCV vārsta membrānas plīsuma dēļ.

Nosēdumi uz droseļvārsta nepareizi funkcionējošas kartera ventilācijas sistēmas dēļ.


Dažiem automobiļiem ir apsildāma kartera ventilācijas sistēma. Kāpēc tā vajadzīga? Šīs divas bildes var kalpot kā atbilde uz šo jautājumu. Vienā no tām ir PCV vārsts ar korozijas pēdām – no kurienes tā radusies? Viss ir vienkārši: kartera gāzēs ir kondensāts. Otrā foto­grāfija – rezultāts tam, kā mēdz būt, ja šis kondensāts ziemā sasalst. Kāpēc dzinējs ir eļļā? Spiediens zem vārsta vāka kļuva pārāk liels, kā rezultātā tika izspiesta blīve. Attēlā – BMW M54 dzinējs (3,0 l), kuram šī problēma tiek uzskatīta par raksturīgu, īpaši, ja automašīna tiek ekspluatēta īsos pilsētas braucienos. Apsilde kartera ventilācijas sistēmā palīdz novērst kondensāta sasalšanu un izvairīties no tamlīdzīgām problēmām.

Motointegrator rekomendācijas

Skatīt visus rakstus

Vai Jums ir problēmas ar mašīnu? Piesakieties uz tuvāko servisu

Skatīt visus servisus