1. Atpakaļ
  2. Auto raksti
  3. Apkopes padomi
  4. Kāpēc stabilizatora bukses un atsaites nolietojas ātrāk nekā citas detaļas
Apkopes padomi

Kāpēc stabilizatora bukses un atsaites nolietojas ātrāk nekā citas detaļas

Daudzos lietoto automašīnu apskatos šķērsstabilizatora bukses un atsaites klasificē teju vai kā patēriņa materiālus. Šīs detaļas patiešām iziet no ierindas biežāk par citiem ritošās daļas elementiem, parasti tās nemaksā dārgi, tāpēc arī attieksme pret tām ir kā pret patēriņa materiāliem. Tomēr tas nenozīmē, ka šīs detaļas nav svarīgas.
Motointegrator
29/06/2022
Kāpēc  stabilizatora bukses un atsaites nolietojas ātrāk nekā citas detaļas

Konstrukcija

Šķērsstabilizatora uzdevums ir saprotams jau no tā nosaukuma ‒ samazināt sānsveres. Stabilizatora stiprinājumiem ir jānodrošina kustīgums. Stabilizatora stienis (garā daļa) ir piestiprināts ar buksēm, lai nodrošinātu rotāciju, bet gali (sviras) tiek stiprināti vai nu tāpat ar gumijas metāla buksēm, vai arī izmantojot savilcējstangas, ko sauc par stabilizatora atsaitem, kur vienā galā var būt vītne, otrā – lodveida savienojums, vai arī lodveida savienojumi abos galos. Laika gaitā nolietojas viss – gan bukšu gumija, gan lodveida savienojumi. Tas var izraisīt čīkstoņu, bet lodveida savienojumu gadījumā – arī brīvkustības izraisītus klaudzienus. Tiek izmantota tāda pati lodveida savienojuma konstrukcija kā lodbalstos, stūres savilcējstangu uzgaļos. Korpusa iekšpusē atrodas polimēra ieliktnis un tur ir iepresēta lodveida tapa. Savienojums ir piepildīts ar smērvielu un noslēgts ar putekļaizsargu.

Samērā ātram nodilumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, stabilizatora atsaites pastāvīgi iztur mainīgas slodzes: saspiešanu, izstiepšanu, pagriešanu, turklāt, jo sliktāks ceļš, jo intensīvāka ir slodze. Kas attiecas uz lodveida savienojumiem, savu artavu dod smērvielas dabiskā novecošana, polimēra ieliktņa nodilums, bet dažkārt – putekļaizsarga bojājums, kas izraisa paātrinātu bojāšanos.

Tomēr bieži vien autovadītājs tīši, kaut arī neviļus, pakļauj stabilizatora atsaites palielinātām slodzēm, piemēram, kad leņķī brauc pār sliedēm vai guļošajiem policistiem. Tas, protams, saudzē citas, dārgāks, piekares detaļas, bet būtiski samazina stabilizatora atsaišu resursu. Jo vairāk automašīna brauc, tieši izbraucot pagriezienus, un jo lielāks ir ātrums, jo lielāka ir arī stabilizatora atsaišu slodze. Stabilizatora atsaišu kustīgie elementi visintensīvāk nolietojas tieši diagonālas slodzes gadījumā, kuru cenšas kompensēt. Citiem vārdiem sakot, ātrāks stabilizatora atsaišu nodilums ir neizbēgama parādība, ar ko vienkārši nākas samierināties.

Stāvoklis

Stabilizatora atsaišu nolietojumu ir diezgan vienkārši atpazīt – simptomi bieži vien ir raksturīgas skaņas noteiktos apstākļos. Visvairāk stabilizatora atsaites reaģē uz šķērsslodzēm. Bieži tie sāk čīkstēt un klaudzēt, ja ir izkārti pa diagonāli. Ja ritošajā daļa kopumā nekas neklaudz, bet, lēni pārbraucot dziļas bedres, ir dzirdama čīkstoņa vai klaudzieni, tad iespējams, ka tās ir stabilizatora atsaites. Skaņa mēdz būt diezgan skaļa, bet dobja. Atrodoties salonā, dažkārt ir grūti saprast, no kurienes nāk skaņa, bet, izkāpjot no automašīnas un pašūpojot to, kļūst skaidrs, ka čīkstoņa rodas riteņu zonā. Protams, līdzīgi var čīkstēt arī lodbalsts, taču parasti tas uzvedas klusāk, ja vien tas nav pavisam sasists. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par to, ka skaņas avots ir noteikts pareizi, – nesteidzoties divreiz pārbraukt pār kādu šķērsli, piemēram, “guļošo policistu”. Vispirms tas jādara perpendikulāri, pēc tam – leņķī. Ja pirmajā gadījumā skaņu nav, bet otrajā – ir, tad, visticamāk, runa ir par stabilizatora atsaitēm/buksēm. Autoservisos to pārbauda citādi – šūpo automašīnu (uz vibrostenda vai manuāli) un taustot nosaka brīvkustību. Daži autoīpašnieki, saprotot, ka čīkstoņa vai klaudzieni nāk no stabilizatora atsaitēm, uz savienojuma smidzina ieplūstošu smērvielu vai kaut ko līdzīgu, piemēram, WD-40. Uz kādu laiku tas palīdz, tomēr drīz vien atkal parādās čīkstoņa un klaudzieni.

Neapšaubāmi, stabilizatora bukšu vai atsaišu nodilums nav kritisks defekts. Tomēr labāk to novērst, nevelkot garumā, vismaz tāpēc, ka braukt, čīkstot un klaudzot, nav visai patīkami. Daži autoīpašnieki pat izlemj noņemt šķērsstabilizatoru, lai reizi par visām reizēm vairs nebūtu problēmu. No drošības viedokļa tādu risinājumu nevar saukt par veiksmīgu, jo sānsveres palielināsies un automašīna pagriezienos būs mazāk stabila, bet nedārgu stabilizatora atsaišu vai bukšu nomaiņa ik pēc 20–40 tūkst. km noteikti nav tas, uz ko vajadzētu ekonomēt.

Variants, kad stabilizatora sviras tiek stiprinātas, izmantojot atsaites (savilcējstangas) ar lodveida savienojumiem.

Stabilizatora stienis parasti tiek stiprināts, izmantojot gumijas metāla bukses. Stabilizatora sviras – dažādi. Fotoattēlā variants, kad kā stiprinājumi izmantotas arī gumijas metāla bukses. Gumija ar laiku zaudē elastību un nolietojas, kas kļūst par iemeslu čīkstoņai.

Motointegrator.com Jūs atradīsiet nepieciešamo autoservisu, kas piedāvā stabilizatora bukses remontu vai nomaiņu!

Motointegrator rekomendācijas

Skatīt visus rakstus

Vai Jums ir problēmas ar mašīnu? Piesakieties uz tuvāko servisu

Skatīt visus servisus