Riepu spiediena kontroles sistēma

Nepietiekams spiediens riepās galu galā kaitē makam – palielinās degvielas patēriņš, gumija sasilst nevienmērīgi un ātrāk nodilst. No tā var izvairīties, periodiski pārbaudot spiedienu ar manometru. Ideālā gadījumā riepu ražotāji iesaka to darīt gandrīz vai reizi nedēļā. Realitātē viss ir mazliet citādāk: kādā pētījumā pierādīja, ka aptuveni trešā daļa vieglo automobiļu vadītāju Eiropā un ASV profilaktiski pārbauda spiedienu riepās ar manometru labākajā gadījumā reizi gadā. Ikdienā instrumentāla kontrole tiek aizstāta ar vizuālo: riepa neizskatās tukša – tad jau viss kārtībā.

Spiediena trūkumu dažkārt var sajust pēc automobiļa uzvedības, piemēram, pēc sānnovirzes. Tajā pašā laikā ir daudz gadījumu, kad autovadītājs nav pamanījis pat to, ka kāda riepa ir gandrīz vai pilnībā tukša, un turpinājis braukt, rezultātā sabojājot riepu. Spiediena trūkums ir potenciāli bīstams. Runa nav tikai par pasliktinātu vadāmību: intensīvi bremzējot vai veicot strauju manevru, riepa var “nomaukties” no diska. Lai nepieļautu šādas situācijas, daudzos tirgos riepu spiediena kontroles sistēmas mūsdienās ir obligātas. TPMS jauniem automobiļiem ASV sāka uzstādīt kopš 2008. gada, savukārt Eiropā – no 2014. gada 1. novembra.

Sistēmu veidi

TPMS sistēmas pēc spiediena noteikšanas metodes iedala tā sauktajās tiešajās un netiešajās. Netiešā noteikšana pamatojas uz ABS sistēmas riteņu ātruma devēju rādītājiem. Loģika ir tāda: spiedienam mazinoties, ritenis sāk griezties ātrāk nekā pārējie. Ja tas tiek reģistrēts, sistēma sniedz atbilstošu ziņojumu. Šāda veida sistēmu priekšrocība ir zemā pašizmaksa – būtībā tā ir tikai papildu programmatūra, kas izmanto jau esošos ABS devējus. Taču galvenais trūkums ir visai zemā precizitāte: dažos gadījumos ir iespējama viltus iedarbe, savukārt īsta iedarbe notiek tad, ja spiediens ir ievērojami krities. Turklāt bieži vien sistēma ir bezspēcīga, ja ir uzstādītas RunFlat riepas, kas saglabā formu stingro sānu dēļ, pat ja ritenis ir gandrīz tukšs.

Tiešās uzraudzības sistēmas, kurās izmanto spiediena un temperatūras devējus, ir precīzākas un drošākas. Tādas sistēmas mēdz būt ārējas (devēji ir uzlikti tieši uz ventiļa uzvāžņa vietā) vai iekšējas: devēji ir uzstādīti iekšpusē uz diska un savienoti tieši ar ventili. Ārējos devējus ir vienkāršāk uzstādīt, taču tie ir vairāk pakļauti agresīvās vides ietekmei, turklāt tos var gluži vienkārši nozagt vai salauzt. Iekšējie devēji var tikt bojāti tikai tad, ja riepa tiek nepareizi demontēta. Standarta sistēmās parasti tiek izmantoti iekšējie devēji. Opciju sistēmas, kuras var uzstādīt jebkuram automobilim, tiek piedāvātas gan ar ārējiem, gan arī iekšējiem devējiem. Uzstādot nestandarta sistēmas, riteņi, protams, ir jānobalansē – iekšējā devēja svars var būt 35–40 grami.

Ekspluatācijas jautājumi

Sistēmu drošums parasti ir diezgan augsts, savukārt galvenās problēmas, ja tādas gadās, ir saistībā ar devējiem. Kā jau tika minēts, tos var sabojāt, montējot riepas, tāpat var iziet no ierindas pats devējs (piemēram, radiosignāla padeves traucējums). Pastāv arī vecuma faktors: devēja baterijas kalpošanas laiks parasti ir 5–7 gadi, turklāt pastāv devēji, kuros bateriju var nomainīt, un ir arī neizjaucami, kurus ir paredzēts nomainīt pilnībā. Standarta sistēmām papildus oriģinālajām detaļām tiek piedāvāti arī universāli devēji, piemēram, ražoti Bosch, Launch utt. Izvēloties neoriģinālo devēju, ir jāņem vērā, ka radiosignāla ziņā mēdz būt divu standartu sistēmas: ar 315 un 433 MHz frekvenci. Daži devēji atbalsta abus standartus, daži tikai vienu.

Mainot devēju, tas ir jāpieprogrammē sistēmai. Mūsdienu standarta TPMS sistēmas var būt paredzētas desmit devēju atbalstam: diviem riteņu komplektiem, tostarp rezerves ritenim katrā. Vecākas vai opciju sistēmas var atbalstīt tikai četrus devējus. Tādā gadījumā, uzstādot otru riteņu komplektu, uz kuriem arī ir devēji, no pirmā komplekta tiek nolasīti devēju ID numuri un dublēti uz otrā komplekta. Nomainot sabojājušos devēju, jaunajam tiek pierakstīts vecā ID numurs.

Ārējie devēji

Runājot par opciju sistēmām ar ārējiem devējiem, ir vairākas nianses. Pasaulslavenās interneta tirdzniecības platformās ir pieejamas ne pārāk saprotamas izcelsmes sistēmas, taču ar visai pievilcīgu cenu. Par laimi, internetā par tādām sistēmām ir arī daudz atsauksmju. Dažkārt autoīpašnieki sūdzas, ka laiku pa laikam pazūd salonā uzstādītā bloka sakari ar devējiem. Dažreiz tie pēc kāda laika atjaunojas paši no sevis, bet dažreiz devēji ir jāpieraksta no jauna – gandrīz vai ik pēc 2‒3 dienām. Tas vēl nav pats nepatīkamākais, svarīga ir arī devēju izgatavošanas kvalitāte.

Uzstādīts uz ventiļa, devējs nospiež sadalītāju un izlīdzina spiedienu starp riteni un savu korpusu. Ja devējā ir izmantoti materiāli, kas nav paredzēti darbībai skarbos apstākļos un kuriem piemīt zema triecienizturība, neatbilstoši termoizplešanās koeficienti un citas īpašības, tas var izraisīt hermētiskuma zudumu. Proti, var palikt ar tukšiem riteņiem.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš devēja vītņotā savienojuma ar ventili un paša ventiļa metāliem. Daži metāli mitruma un sāls reaģentu ietekmē uz ziemas ceļiem var reaģēt – rodas elektroķīmiska korozija. Tādā gadījumā var izveidoties situācija, ka, rodoties nepieciešamībai piepumpēt riteni, devējus nebūs iespējams atskrūvēt. Šī iemesla dēļ ir ieteicams atteikties tādām kombinācijām kā, piemēram, alumīnijs un misiņš (skat. diagrammu). Taču, izvēloties kvalitatīvu sistēmu ar ārējiem devējiem un ņemot vērā iepriekšminētos faktorus, arī tā spēj samērā ilgi kalpot bez īpašām raizēm.


Devēji sazinās ar salonā piestiprināmu bloku, kura ekrānā tiek parādīta informācija par spiedienu (dažreiz arī par temperatūru) riteņos. Dažas sistēmas ļauj pārraidīt informāciju uz viedtālruni ar Bluetooth starpniecību. Sistēmām atšķiras saziņas metodes starp devējiem un bloku, devēju tipi, kā arī iestatījumi un informācijas izvade.



Piemērs: vienu vai dažus mēnešus pēc ārējo devēju uzstādīšanas ir iespēja, ka tos nevarēs atskrūvēt ventiļa un devēja materiāla elektroķīmiskās reakcijas dēļ. Metālu saderību vai nesaderību saprast ļaus diagramma: metāliem pa kreisi no oglekļa ir pozitīvs potenciāls, pa labi – negatīvs. Jo tālāk viens no otra diagrammā atrodas metāli, jo sliktāka ir to saderība.


Iekšējā devēja svars parasti ir 35‒40 grami. Proti, pēc opcionālas sistēmas devēju uzstādīšanas riteņi ir jānobalansē.