Amortizatoru ietekme uz ESC sistēmas darbību

ESC (Electronic Stability Control) sistēmas parādījās jau 1990. gadu vidū – sākumā kā opcija, bet no 2014. gada tamlīdzīgas sistēmas ir obligātas visām Eiropā ražotajām automašīnām. Pašreiz kursa stabilitātes sistēmas dēvē par svarīgāko sasniegumu drošības jomā. Tiek lēsts, ka kopš ESC sistēmu obligātās ieviešanas Eiropā ir novērstas vismaz 188 000 avāriju. Stabilizācijas sistēmas uz pusi samazina vadāmības fatālas zaudēšanas risku, savukārt apgāšanās risku – par aptuveni 80%.

Tomēr brīnumu nemēdz būt: ESC iespējas ierobežo riepu īpašības, piekares stāvoklis, kā arī bieži aizmirstu mezglu stāvoklis – runa ir par amortizatoriem. Prakse rāda, ka ar amortizatoriem, kas nolietoti par 50%, akvaplanēšanas sākuma ātrums samazinās par 20...30 km/h pat plānas ūdens kārtas gadījumā: tikai 5...6 mm. Vidēja izmēra vieglajam auto, kuram visi amortizatori ir nodiluši par 50%, bremzēšanas ceļš ar ātrumu 80 km/h uz sausa ceļa palielinās par aptuveni 2 metriem vai pat vairāk. Ar vienu pilnīgi sabojātu amortizatoru – vismaz par 2,5 metriem. Pilnībā noslogotam uz slapja asfalta – par 7...9 metriem. Tāpat automašīnu ar bojātiem amortizatoriem bremzējot velk sānis, tā stiprāk pārkārtojas uz nelīdzenumiem utt. Savu artavu stabilitātes pasliktināšanā uz ceļa dod arī nolietotas atsperes. Protams, ka stabilizācijas sistēma mēģina koriģēt pasliktināto vadāmību, taču fizikas likumus neviens nav atcēlis.

Kā amortizatoru stāvoklis ietekmē ESC efektivitāti? Lai to parādītu, KYB speciālisti veica braucienu sēriju. Testiem tika izmantoti divi vienādi vieglie automobiļi: abi ar ESC, bet viens ar darbderīgiem amortizatoriem un otrs ar bojātiem, kā arī divi krosoveri – arī ar darbderīgiem un bojātiem amortizatoriem. Braucienos piedalījās profesionāls sacīkšu braucējs un parasts autovadītājs.

Tātad pirmais testa brauciens: ar vieglo automašīnu veikt manevru “šķēršļa apbraukšana” ar ātrumu 75 km/h. Tiek izspēlēti četri dažādi scenāriji.

1. Amortizatori ir kārtībā, ESC izslēgta, pie stūres – profesionāls sacīkšu braucējs. Riepām mazliet kaucot un nedaudz sanesot, automašīna tomēr iekļaujas konusu koridorā, manevru izdodas izpildīt ar uzdoto ātrumu – 75 km/h.
2. b) Amortizatori ir kārtībā, ESC ieslēgta, pie stūres parasts autovadītājs. Uzdevums tiek viegli izpildīts ar to pašu ātrumu 75 km/h, novirze no trajektorijas – pavisam neliela.
3. c) Bojāti amortizatori, ESC ieslēgta. Sacīkšu braucējs spēja iekļauties konusu koridorā, taču ar mazāku ātrumu – aptuveni 65 km/h. Novirze no trajektorijas – lielāka, riepu kaukoņa – skaļāka. Vienkāršais autovadītājs neiekļaujas, notriecot vairākus konusus (it kā aizķerot ceļmalu), kad atgriezās sākotnējā braukšanas joslā. Lai noturētu automašīnu, nācās samazināt ātrumu apmēram līdz 30 km/h.
4. d) Bojāti amortizatori, ESC izslēgta. Sacīkšu braucējs atkal spēja veikt manevru, bet ātrums bija vēl mazāks – aptuveni 60 km/h. Parastais autovadītājs atkal neiekļaujas koridorā, notriecot vēl vairāk konusu.

Krosoveram smaguma centrs ir augstāk, un tāpēc tika uzdots mazāks manevra veikšanas ātrums: 65 km/h. Situācija atkārtojās: sacīkšu braucējs spēja veikt manevru visos scenārijos, tomēr ar bojātiem amortizatoriem ātrumu nācās samazināt. Parastais autovadītājs ar auto ar darbderīgiem amortizatoriem un ieslēgtu ESC uzdevumu spēja izpildīt. Ar atslēgtu ESC viņš pat nemēģināja sasniegt noteiktos 65 km/h, veicot manevru: automašīna sasvērās pārāk stipri un biedējoši. Situācijā ar atslēgtu ESC un bojātiem amortizatoriem pat ar ātrumu ap 50 km/h autovadītājs neiekļaujas koridorā un notrieca vairākus konusus. Sānsveres bija jau uz apgāšanās robežas, nācās bremzēt gandrīz vai pilnībā apstājoties.

Sniegtais piemērs parāda, cik svarīgs ir amortizatoru stāvoklis. Šeit ir vēl viena nianse: detaļu kvalitāte, kas tiek iegādātas, lai nomainītu oriģinālās – rūpnīcā uzstādītās. Daži īpašnieki pamanījuši automobiļa stabilitātes pasliktināšanos sarežģītās situācijās atkarībā no tā, cik nolietojušies ir amortizatori, taču pēc jaunu amortizatoru uzstādīšanas automašīna joprojām ir sliktāk vadāma nekā iepriekš. Kāpēc? Lieta tāda, ka tirgū sastopami cenas ziņā pievilcīgi, taču vairāku rādītāju ziņā neatbilstoši izstrādājumi. Ietaupījums var tikt panākts, izmantojot amortizatoros zemākas kvalitātes hidraulisko šķidrumu, ja nav iekšējās atsitiena atsperes utt. Turklāt ESC uz amortizatoriem ir iestatīta ar noteiktiem parametriem. Ja šie parametri atšķiras no nepieciešamajiem, tad sistēmas darbība būs tālu no ideālas: maksimālos režīmos ātrums, ar kādu automašīna zaudē vadāmību, var samazināties par 20...30%, ja ne vairāk.

Neatkarīgajā rezerves daļu tirgū piedāvātie KYB amortizatori kvalitātes un parametru ziņā pilnībā atbilst oriģinālajām detaļām, un tas nozīmē, ka ar šādiem amortizatoriem stabilizācijas sistēma darbosies maksimāli efektīvi.

Eiropas automašīnu amortizatoru stāvoklis

Laiku pa laikam amortizatoru ražotāji Eiropas valstīs veic pētījumus: vairākus simtus brīvi izraudzītu automašīnu pārbauda uz profesionāla vibrostenda. Vidēji situācija ir šāda: aptuveni 60% automašīnu amortizatori ir teicamā stāvoklī, 20% – pieņemamā, 10% – neapmierinošā un vēl 10% – pavisam sliktā. No pirmā acu uzmetiena aina ir optimistiska: 80% Eiropas autoparka ir labi amortizatori. Tomēr, paskatoties no otras puses, 20% vai katrs piektais automobilis uz ceļa rada paaugstinātu bīstamību – gan tā īpašniekam, gan arī citiem.

KYB speciālistu veiktie testa braucieni kārtējo reizi apstiprināja aksiomu. Profesionāls sacīkšu braucējs pat ar atslēgtu ESC spēj apbraukt šķēršļus lielā ātrumā, turklāt noturot automašīnu noteiktā trajektorijā. ESC ieslēgšana bieži vien pat nesagatavotam autovadītājam ļauj atkārtot tādu manevru, taču ar nosacījumu, ka automašīnai ir darbderīgi amortizatori. Ar bojātiem amortizatoriem profesionālis jau arī spēs veikt manevru, tiesa – ar mazāku ātrumu. Taču parastais autovadītājs gan var netikt galā ar situāciju, riskējot nolidot no ceļa vai apgāzt automobili.